maturo

See also: Maturo and maturò

Italian

Pronunciation
  • IPA(key): /maˈtu.ro/
  • Rhymes: -uro
  • Hyphenation: ma‧tù‧ro

Etymology 1

From Latin mātūrus, from Proto-Indo-European *meh₂- (“to ripen, mature”).

Adjective

maturo (feminine matura, masculine plural maturi, feminine plural mature)

  1. ripe, mature

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

maturo

  1. first-person singular present indicative of maturare

Anagrams

Latin

Etymology

From mātūrus (“ripe, mature”).

Pronunciation

Verb

mātūrō (present infinitive mātūrāre, perfect active mātūrāvī, supine mātūrātum); first conjugation

  1. (transitive) to ripen, make ripe, bring to maturity
  2. (transitive, intransitive) to mature, ripen, soften
  3. to hasten, accelerate, despatch
    • c. 52 BCE, Julius Caesar, Commentarii de Bello Gallico 1.7:
      Caesari cum id nuntiatum esset, eos per provinciam nostram iter facere conari, maturat ab urbe proficisci et quam maximis potest itineribus in Galliam ulteriorem contendit et ad Genavam pervenit.
      When it was reported to Caesar that they were attempting to make their route through our Province he hastens to set out from the city, and, by as great marches as he can, proceeds to Further Gaul, and arrives at Geneva.
  4. to precipitate, rush, make haste
    Synonyms: currō, ruō, accurrō, trepidō, festīnō, properō, prōvolō, prōripiō, affluō, corripiō, prōsiliō
    Antonyms: retardō, cūnctor, moror, dubitō, prōtrahō, trahō, differō

Conjugation
   Conjugation of mātūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mātūrō mātūrās mātūrat mātūrāmus mātūrātis mātūrant
imperfect mātūrābam mātūrābās mātūrābat mātūrābāmus mātūrābātis mātūrābant
future mātūrābō mātūrābis mātūrābit mātūrābimus mātūrābitis mātūrābunt
perfect mātūrāvī mātūrāvistī mātūrāvit mātūrāvimus mātūrāvistis mātūrāvērunt,
mātūrāvēre
pluperfect mātūrāveram mātūrāverās mātūrāverat mātūrāverāmus mātūrāverātis mātūrāverant
future perfect mātūrāverō mātūrāveris mātūrāverit mātūrāverimus mātūrāveritis mātūrāverint
passive present mātūror mātūrāris,
mātūrāre		 mātūrātur mātūrāmur mātūrāminī mātūrantur
imperfect mātūrābar mātūrābāris,
mātūrābāre		 mātūrābātur mātūrābāmur mātūrābāminī mātūrābantur
future mātūrābor mātūrāberis,
mātūrābere		 mātūrābitur mātūrābimur mātūrābiminī mātūrābuntur
perfect mātūrātus + present active indicative of sum
pluperfect mātūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mātūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mātūrem mātūrēs mātūret mātūrēmus mātūrētis mātūrent
imperfect mātūrārem mātūrārēs mātūrāret mātūrārēmus mātūrārētis mātūrārent
perfect mātūrāverim mātūrāverīs mātūrāverit mātūrāverīmus mātūrāverītis mātūrāverint
pluperfect mātūrāvissem mātūrāvissēs mātūrāvisset mātūrāvissēmus mātūrāvissētis mātūrāvissent
passive present mātūrer mātūrēris,
mātūrēre		 mātūrētur mātūrēmur mātūrēminī mātūrentur
imperfect mātūrārer mātūrārēris,
mātūrārēre		 mātūrārētur mātūrārēmur mātūrārēminī mātūrārentur
perfect mātūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mātūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — mātūrā — — mātūrāte —
future — mātūrātō mātūrātō — mātūrātōte mātūrantō
passive present — mātūrāre — — mātūrāminī —
future — mātūrātor mātūrātor — — mātūrantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mātūrāre mātūrāvisse mātūrātūrum esse mātūrārī mātūrātum esse mātūrātum īrī
participles mātūrāns — mātūrātūrus — mātūrātus mātūrandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
mātūrandī mātūrandō mātūrandum mātūrandō mātūrātum mātūrātū

Descendants
  • Italo-Romance:
    • Italian: maturare
  • North Italian:
    • Emilian: marüdar
    • Ligurian: meuiâ, maiuià
    • Lombard: madurar, marudar
      Ossolano: marué
    • Piedmontese: meiré, müuré
  • Gallo-Romance:
    • Catalan: madurar, (Valencian:) maurar
    • Franco-Provençal: morar, mœrar, mœirar, maürar, mavurar, muerar, (Valdôtain:) mèurar, mavurèr
    • Occitan: madurar
      Vivaro-Alpine: meirar, maürar, mavurar, meurar, maiurar
  • Ibero-Romance:
  • Borrowings:

References
  • “maturo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “maturo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • maturo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • he starts in all haste, precipitately: properat, maturat proficisci
    • to quicken the pace of marching: iter maturare, accelerare
    • (ambiguous) the corn is not yet ripe: frumenta in agris matura non sunt (B. G. 1. 16. 2)

Portuguese

Pronunciation
  • Rhymes: -uɾu

Verb

maturo

  1. first-person singular present indicative of maturar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.