festino

See also: Festino and festinó

English

Etymology

From Italian festino.

Noun

festino (plural festinos)

  1. (obsolete) A feast or entertainment.
    • 1782, Frances Burney, Cecilia, I.i.8:
      “I am sure you must know about the festino that night, for it was all over the town in a moment.”

Anagrams

Italian

Noun

festino m (plural festini)

  1. party (festive)

Anagrams

Latin

Etymology

From festīnus +‎ -ō. Attested in the Old Latin period in the works of Terence, such as Eunuchus and Heauton Timorumenos.[1]

Pronunciation

Verb

festīnō (present infinitive festīnāre, perfect active festīnāvī, supine festīnātum); first conjugation

  1. (intransitive) to hasten, make haste, hurry; pass swiftly
    Synonyms: currō, ruō, accurrō, trepidō, prōvolō, prōripiō, properō, corripiō, affluō, mātūrō, prōsiliō
    Antonyms: retardō, cūnctor, moror, dubitō, prōtrahō, trahō, differō
  2. (transitive) to accelerate, do or prepare hastily, make haste with something, hasten, hurry

Conjugation
   Conjugation of festīnō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present festīnō festīnās festīnat festīnāmus festīnātis festīnant
imperfect festīnābam festīnābās festīnābat festīnābāmus festīnābātis festīnābant
future festīnābō festīnābis festīnābit festīnābimus festīnābitis festīnābunt
perfect festīnāvī festīnāvistī,
festīnāstī1		 festīnāvit,
festīnāt1		 festīnāvimus,
festīnāmus1		 festīnāvistis,
festīnāstis1		 festīnāvērunt,
festīnāvēre,
festīnārunt1
pluperfect festīnāveram,
festīnāram1		 festīnāverās,
festīnārās1		 festīnāverat,
festīnārat1		 festīnāverāmus,
festīnārāmus1		 festīnāverātis,
festīnārātis1		 festīnāverant,
festīnārant1
future perfect festīnāverō,
festīnārō1		 festīnāveris,
festīnāris1		 festīnāverit,
festīnārit1		 festīnāverimus,
festīnārimus1		 festīnāveritis,
festīnāritis1		 festīnāverint,
festīnārint1
passive present festīnor festīnāris,
festīnāre		 festīnātur festīnāmur festīnāminī festīnantur
imperfect festīnābar festīnābāris,
festīnābāre		 festīnābātur festīnābāmur festīnābāminī festīnābantur
future festīnābor festīnāberis,
festīnābere		 festīnābitur festīnābimur festīnābiminī festīnābuntur
perfect festīnātus + present active indicative of sum
pluperfect festīnātus + imperfect active indicative of sum
future perfect festīnātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present festīnem festīnēs festīnet festīnēmus festīnētis festīnent
imperfect festīnārem festīnārēs festīnāret festīnārēmus festīnārētis festīnārent
perfect festīnāverim,
festīnārim1		 festīnāverīs,
festīnārīs1		 festīnāverit,
festīnārit1		 festīnāverīmus,
festīnārīmus1		 festīnāverītis,
festīnārītis1		 festīnāverint,
festīnārint1
pluperfect festīnāvissem,
festīnāssem1		 festīnāvissēs,
festīnāssēs1		 festīnāvisset,
festīnāsset1		 festīnāvissēmus,
festīnāssēmus1		 festīnāvissētis,
festīnāssētis1		 festīnāvissent,
festīnāssent1
passive present festīner festīnēris,
festīnēre		 festīnētur festīnēmur festīnēminī festīnentur
imperfect festīnārer festīnārēris,
festīnārēre		 festīnārētur festīnārēmur festīnārēminī festīnārentur
perfect festīnātus + present active subjunctive of sum
pluperfect festīnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — festīnā — — festīnāte —
future — festīnātō festīnātō — festīnātōte festīnantō
passive present — festīnāre — — festīnāminī —
future — festīnātor festīnātor — — festīnantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives festīnāre festīnāvisse,
festīnāsse1		 festīnātūrum esse festīnārī festīnātum esse festīnātum īrī
participles festīnāns — festīnātūrus — festīnātus festīnandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
festīnandī festīnandō festīnandum festīnandō festīnātum festīnātū

1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

Descendants
  • English: festinate
  • Italian: festinare
  • Spanish: festinar

References
  1. http://www.thelatinlibrary.com/ter.html
  • “festino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “festino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • festino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

festino

  1. first-person singular present indicative of festinar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.