infesto

See also: infestó and infestò

Esperanto

Noun

infesto (accusative singular infeston, plural infestoj, accusative plural infestojn)

  1. infestation

Italian

Verb

infesto

  1. first-person singular present indicative of infestare

Anagrams

Latin

Etymology

From īnfestus (“hostile, unsafe”) +‎ -ō (denominal verb suffix).

Pronunciation

Verb

īnfestō (present infinitive īnfestāre, perfect active īnfestāvī, supine īnfestātum); first conjugation

  1. to vex (a person) repeatedly, trouble, harass, molest (also used of adverse physical effects, circumstances, Fortune)
    Synonyms: turbō, perturbō, disturbō, percieō, concieō, cieō, fatīgō, sollicitō, agitō, stimulō, agō, peragō, angō, moveō, concitō, concitō, versō, ūrō, ēvertō
  2. to make (a place) unsafe by repeated attacks; to infest
  3. to have a bad effect on, to injure, damage, impair
    Synonyms: noceō, vulnerō, secō, feriō, dēterō, atterō

Conjugation
   Conjugation of īnfestō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present īnfestō īnfestās īnfestat īnfestāmus īnfestātis īnfestant
imperfect īnfestābam īnfestābās īnfestābat īnfestābāmus īnfestābātis īnfestābant
future īnfestābō īnfestābis īnfestābit īnfestābimus īnfestābitis īnfestābunt
perfect īnfestāvī īnfestāvistī īnfestāvit īnfestāvimus īnfestāvistis īnfestāvērunt,
īnfestāvēre
pluperfect īnfestāveram īnfestāverās īnfestāverat īnfestāverāmus īnfestāverātis īnfestāverant
future perfect īnfestāverō īnfestāveris īnfestāverit īnfestāverimus īnfestāveritis īnfestāverint
passive present īnfestor īnfestāris,
īnfestāre		 īnfestātur īnfestāmur īnfestāminī īnfestantur
imperfect īnfestābar īnfestābāris,
īnfestābāre		 īnfestābātur īnfestābāmur īnfestābāminī īnfestābantur
future īnfestābor īnfestāberis,
īnfestābere		 īnfestābitur īnfestābimur īnfestābiminī īnfestābuntur
perfect īnfestātus + present active indicative of sum
pluperfect īnfestātus + imperfect active indicative of sum
future perfect īnfestātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present īnfestem īnfestēs īnfestet īnfestēmus īnfestētis īnfestent
imperfect īnfestārem īnfestārēs īnfestāret īnfestārēmus īnfestārētis īnfestārent
perfect īnfestāverim īnfestāverīs īnfestāverit īnfestāverīmus īnfestāverītis īnfestāverint
pluperfect īnfestāvissem īnfestāvissēs īnfestāvisset īnfestāvissēmus īnfestāvissētis īnfestāvissent
passive present īnfester īnfestēris,
īnfestēre		 īnfestētur īnfestēmur īnfestēminī īnfestentur
imperfect īnfestārer īnfestārēris,
īnfestārēre		 īnfestārētur īnfestārēmur īnfestārēminī īnfestārentur
perfect īnfestātus + present active subjunctive of sum
pluperfect īnfestātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — īnfestā — — īnfestāte —
future — īnfestātō īnfestātō — īnfestātōte īnfestantō
passive present — īnfestāre — — īnfestāminī —
future — īnfestātor īnfestātor — — īnfestantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives īnfestāre īnfestāvisse īnfestātūrum esse īnfestārī īnfestātum esse īnfestātum īrī
participles īnfestāns — īnfestātūrus — īnfestātus īnfestandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
īnfestandī īnfestandō īnfestandum īnfestandō īnfestātum īnfestātū

Derived terms

Descendants

Adjective

īnfestō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of īnfestus

References
  • “infestō” on page 986 of the Oxford Latin Dictionary (2nd ed., 2012)
  • De Vaan, Michiel (2008) “īnfestus”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 303

Further reading
  • “infesto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “infesto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • infesto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation
 
  • (Brazil) IPA(key): /ĩˈfɛs.tu/
    • (Rio de Janeiro) IPA(key): /ĩˈfɛʃ.tu/
    • (Southern Brazil) IPA(key): /ĩˈfɛs.to/

  • Rhymes: -ɛstu, -ɛʃtu
  • Hyphenation: in‧fes‧to

Etymology 1

Borrowed from Latin īnfestus.[1]

Adjective

infesto (feminine infesta, masculine plural infestos, feminine plural infestas)

  1. hostile

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

infesto

  1. first-person singular present indicative of infestar

References
  1. “infesto” in Dicionário infopédia da Língua Portuguesa. Porto: Porto Editora, 2003–2024.

Spanish

Verb

infesto

  1. first-person singular present indicative of infestar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.