seduco

Italian

Verb

seduco

  1. first-person singular present indicative of sedurre

Anagrams

Latin

Etymology

From sē- (“apart, astray”) +‎ dūcō (“lead”).

Pronunciation

Verb

sēdūcō (present infinitive sēdūcere, perfect active sēdūxī, supine sēductum); third conjugation, irregular short imperative

  1. to lead astray
    • 397 CE – 401 CE, Aurelius Augustinus Hipponensis, Confessions 4.1.1:
      per idem tempus annorum novem, ab undevicensimo anno aetatis meae usque ad duodetricensimum, seducebamur et seducebamus
      During this period of nine years, from my nineteenth year to my twenty-eighth, I was led astray and led others astray.
  2. to seduce
    Synonyms: indūcō, dēdūcō, sollicitō, persuādeō, alliciō, pelliciō, capiō
    Antonyms: dissuādeō, tardō, obiūrgō

Conjugation
   Conjugation of sēdūcō (third conjugation, irregular short imperative)
indicative singular plural
first second third first second third
active present sēdūcō sēdūcis sēdūcit sēdūcimus sēdūcitis sēdūcunt
imperfect sēdūcēbam sēdūcēbās sēdūcēbat sēdūcēbāmus sēdūcēbātis sēdūcēbant
future sēdūcam sēdūcēs sēdūcet sēdūcēmus sēdūcētis sēdūcent
perfect sēdūxī sēdūxistī sēdūxit sēdūximus sēdūxistis sēdūxērunt,
sēdūxēre
pluperfect sēdūxeram sēdūxerās sēdūxerat sēdūxerāmus sēdūxerātis sēdūxerant
future perfect sēdūxerō sēdūxeris sēdūxerit sēdūxerimus sēdūxeritis sēdūxerint
passive present sēdūcor sēdūceris,
sēdūcere		 sēdūcitur sēdūcimur sēdūciminī sēdūcuntur
imperfect sēdūcēbar sēdūcēbāris,
sēdūcēbāre		 sēdūcēbātur sēdūcēbāmur sēdūcēbāminī sēdūcēbantur
future sēdūcar sēdūcēris,
sēdūcēre		 sēdūcētur sēdūcēmur sēdūcēminī sēdūcentur
perfect sēductus + present active indicative of sum
pluperfect sēductus + imperfect active indicative of sum
future perfect sēductus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present sēdūcam sēdūcās sēdūcat sēdūcāmus sēdūcātis sēdūcant
imperfect sēdūcerem sēdūcerēs sēdūceret sēdūcerēmus sēdūcerētis sēdūcerent
perfect sēdūxerim sēdūxerīs sēdūxerit sēdūxerīmus sēdūxerītis sēdūxerint
pluperfect sēdūxissem sēdūxissēs sēdūxisset sēdūxissēmus sēdūxissētis sēdūxissent
passive present sēdūcar sēdūcāris,
sēdūcāre		 sēdūcātur sēdūcāmur sēdūcāminī sēdūcantur
imperfect sēdūcerer sēdūcerēris,
sēdūcerēre		 sēdūcerētur sēdūcerēmur sēdūcerēminī sēdūcerentur
perfect sēductus + present active subjunctive of sum
pluperfect sēductus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — sēdūc,
sēdūce		 — — sēdūcite —
future — sēdūcitō sēdūcitō — sēdūcitōte sēdūcuntō
passive present — sēdūcere — — sēdūciminī —
future — sēdūcitor sēdūcitor — — sēdūcuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives sēdūcere sēdūxisse sēductūrum esse sēdūcī sēductum esse sēductum īrī
participles sēdūcēns — sēductūrus — sēductus sēdūcendus,
sēdūcundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
sēdūcendī sēdūcendō sēdūcendum sēdūcendō sēductum sēductū

Derived terms

Descendants
  • Catalan: seduir
  • English: seduce
  • French: séduire
  • Galician: seducir
  • Italian: sedurre
  • Norman: sédîre, séduithe (Jersey)
  • Portuguese: seduzir
  • Romanian: seduce
  • Sicilian: sidùciri
  • Spanish: seducir

References
  • “seduco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “seduco”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • seduco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.