flagitatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of flāgitō.
Participle
flāgitātus (feminine flāgitāta, neuter flāgitātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | flāgitātus | flāgitāta | flāgitātum | flāgitātī | flāgitātae | flāgitāta | |
| Genitive | flāgitātī | flāgitātae | flāgitātī | flāgitātōrum | flāgitātārum | flāgitātōrum | |
| Dative | flāgitātō | flāgitātō | flāgitātīs | ||||
| Accusative | flāgitātum | flāgitātam | flāgitātum | flāgitātōs | flāgitātās | flāgitāta | |
| Ablative | flāgitātō | flāgitātā | flāgitātō | flāgitātīs | |||
| Vocative | flāgitāte | flāgitāta | flāgitātum | flāgitātī | flāgitātae | flāgitāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.