bubulo

Ido

Etymology

From bubo (“urchin, waif, kid (living on street), gamin”) +‎ -ulo.

Pronunciation
  • IPA(key): /buˈbulo/

Noun

bubulo (plural bubuli)

  1. male urchin

Latin

Etymology

From bubo.

Pronunciation

Verb

būbulō (present infinitive būbulāre, perfect active būbulāvī, supine būbulātum); first conjugation

  1. to hoot, cry like an owl

Conjugation
   Conjugation of būbulō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present būbulō būbulās būbulat būbulāmus būbulātis būbulant
imperfect būbulābam būbulābās būbulābat būbulābāmus būbulābātis būbulābant
future būbulābō būbulābis būbulābit būbulābimus būbulābitis būbulābunt
perfect būbulāvī būbulāvistī būbulāvit būbulāvimus būbulāvistis būbulāvērunt,
būbulāvēre
pluperfect būbulāveram būbulāverās būbulāverat būbulāverāmus būbulāverātis būbulāverant
future perfect būbulāverō būbulāveris būbulāverit būbulāverimus būbulāveritis būbulāverint
passive present būbulor būbulāris,
būbulāre		 būbulātur būbulāmur būbulāminī būbulantur
imperfect būbulābar būbulābāris,
būbulābāre		 būbulābātur būbulābāmur būbulābāminī būbulābantur
future būbulābor būbulāberis,
būbulābere		 būbulābitur būbulābimur būbulābiminī būbulābuntur
perfect būbulātus + present active indicative of sum
pluperfect būbulātus + imperfect active indicative of sum
future perfect būbulātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present būbulem būbulēs būbulet būbulēmus būbulētis būbulent
imperfect būbulārem būbulārēs būbulāret būbulārēmus būbulārētis būbulārent
perfect būbulāverim būbulāverīs būbulāverit būbulāverīmus būbulāverītis būbulāverint
pluperfect būbulāvissem būbulāvissēs būbulāvisset būbulāvissēmus būbulāvissētis būbulāvissent
passive present būbuler būbulēris,
būbulēre		 būbulētur būbulēmur būbulēminī būbulentur
imperfect būbulārer būbulārēris,
būbulārēre		 būbulārētur būbulārēmur būbulārēminī būbulārentur
perfect būbulātus + present active subjunctive of sum
pluperfect būbulātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — būbulā — — būbulāte —
future — būbulātō būbulātō — būbulātōte būbulantō
passive present — būbulāre — — būbulāminī —
future — būbulātor būbulātor — — būbulantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives būbulāre būbulāvisse būbulātūrum esse būbulārī būbulātum esse būbulātum īrī
participles būbulāns — būbulātūrus — būbulātus būbulandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
būbulandī būbulandō būbulandum būbulandō būbulātum būbulātū

Adjective

būbulō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of būbulus

References
  • “bubulo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • bubulo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Maia

Noun

bubulo

  1. disease, illness

References
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.