vitatus

Latin

Perfect passive participle of vītō (“avoid”).

vītātus (feminine vītāta, neuter vītātum); first/second-declension participle

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	vītātus	vītāta	vītātum	vītātī	vītātae	vītāta
Genitive	vītātī	vītātae	vītātī	vītātōrum	vītātārum	vītātōrum
Dative	vītātō	vītātae	vītātō	vītātīs
Accusative	vītātum	vītātam	vītātum	vītātōs	vītātās	vītāta
Ablative	vītātō	vītātā	vītātō	vītātīs
Vocative	vītāte	vītāta	vītātum	vītātī	vītātae	vītāta

vitatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.