vervecinus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /u̯er.u̯eːˈkiː.nus/, [u̯ɛru̯eːˈkiːnʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ver.veˈt͡ʃi.nus/, [verveˈt͡ʃiːnus]
Adjective
vervēcīnus (feminine vervēcīna, neuter vervēcīnum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | vervēcīnus | vervēcīna | vervēcīnum | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīna | |
| Genitive | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīnī | vervēcīnōrum | vervēcīnārum | vervēcīnōrum | |
| Dative | vervēcīnō | vervēcīnō | vervēcīnīs | ||||
| Accusative | vervēcīnum | vervēcīnam | vervēcīnum | vervēcīnōs | vervēcīnās | vervēcīna | |
| Ablative | vervēcīnō | vervēcīnā | vervēcīnō | vervēcīnīs | |||
| Vocative | vervēcīne | vervēcīna | vervēcīnum | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīna | |
Related terms
- vervēceus
- vervēx
References
- “vervecinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- vervecinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.