venundatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of vēnundō.
Participle
vēnundātus m (feminine vēnundāta, neuter vēnundātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | vēnundātus | vēnundāta | vēnundātum | vēnundātī | vēnundātae | vēnundāta | |
| Genitive | vēnundātī | vēnundātae | vēnundātī | vēnundātōrum | vēnundātārum | vēnundātōrum | |
| Dative | vēnundātō | vēnundātae | vēnundātō | vēnundātīs | vēnundātīs | vēnundātīs | |
| Accusative | vēnundātum | vēnundātam | vēnundātum | vēnundātōs | vēnundātās | vēnundāta | |
| Ablative | vēnundātō | vēnundātā | vēnundātō | vēnundātīs | vēnundātīs | vēnundātīs | |
| Vocative | vēnundāte | vēnundāta | vēnundātum | vēnundātī | vēnundātae | vēnundāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.