sniegs
Latvian

Sniegs
Etymology
From Proto-Balto-Slavic *snáigas (> Latvian *snaigs, which, under the influence of forms of the verb snigt (“to snow”), became sniegs; compare Lithuanian snaĩgė (“snowflake”), still with the original ai), from Proto-Indo-European *snóygʷʰos.
Pronunciation
- IPA(key): [snìɛks]
audio (file)
Noun
sniegs m (1st declension)
- snow (frozen water that falls as precipitation)
- sniegs snieg ― it is snowing (lit. the snow snows)
- sniega pārslas, kristāli ― snowflakes, snow crystals
- sniega ūdens, sniegūdens ― snow water
- sniega vīrs, sniegavīrs ― snowman
- sniega vētra ― snow storm
- smalks, dziļš, irdens sniegs ― fine, deep, snow
- slapjš, sauss, irdens sniegs ― wet, dry, powedery snow
- sniega kupena ― snow drift
- sniegs sāk kust ― the snow begins to melt
- sniega lāpsta ― snow shovel
- tīrīt sniegu no ceļa ― to clean, remove the snow from the road
- balts kā sniegs ― white as snow
Declension
Declension of sniegs (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | sniegs | sniegi |
accusative (akuzatīvs) | sniegu | sniegus |
genitive (ģenitīvs) | sniega | sniegu |
dative (datīvs) | sniegam | sniegiem |
instrumental (instrumentālis) | sniegu | sniegiem |
locative (lokatīvs) | sniegā | sniegos |
vocative (vokatīvs) | snieg | sniegi |
Derived terms
Related terms
References
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.