panctus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of pangō
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | pānctus | pāncta | pānctum | pānctī | pānctae | pāncta | |
Genitive | pānctī | pānctae | pānctī | pānctōrum | pānctārum | pānctōrum | |
Dative | pānctō | pānctō | pānctīs | ||||
Accusative | pānctum | pānctam | pānctum | pānctōs | pānctās | pāncta | |
Ablative | pānctō | pānctā | pānctō | pānctīs | |||
Vocative | pāncte | pāncta | pānctum | pānctī | pānctae | pāncta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.