insibilo
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /inˈsiː.bi.loː/, [ĩːˈs̠iːbɪɫ̪oː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /inˈsi.bi.lo/, [inˈsiːbilo]
Verb
īnsībilō (present infinitive īnsībilāre, perfect active īnsībilāvī, supine īnsībilātum); first conjugation, no passive
- (transitive, intransitive) to whistle into, hiss through
Conjugation
Conjugation of īnsībilō (first conjugation, active only) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | īnsībilō | īnsībilās | īnsībilat | īnsībilāmus | īnsībilātis | īnsībilant |
imperfect | īnsībilābam | īnsībilābās | īnsībilābat | īnsībilābāmus | īnsībilābātis | īnsībilābant | |
future | īnsībilābō | īnsībilābis | īnsībilābit | īnsībilābimus | īnsībilābitis | īnsībilābunt | |
perfect | īnsībilāvī | īnsībilāvistī | īnsībilāvit | īnsībilāvimus | īnsībilāvistis | īnsībilāvērunt, īnsībilāvēre | |
pluperfect | īnsībilāveram | īnsībilāverās | īnsībilāverat | īnsībilāverāmus | īnsībilāverātis | īnsībilāverant | |
future perfect | īnsībilāverō | īnsībilāveris | īnsībilāverit | īnsībilāverimus | īnsībilāveritis | īnsībilāverint | |
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | īnsībilem | īnsībilēs | īnsībilet | īnsībilēmus | īnsībilētis | īnsībilent |
imperfect | īnsībilārem | īnsībilārēs | īnsībilāret | īnsībilārēmus | īnsībilārētis | īnsībilārent | |
perfect | īnsībilāverim | īnsībilāverīs | īnsībilāverit | īnsībilāverīmus | īnsībilāverītis | īnsībilāverint | |
pluperfect | īnsībilāvissem | īnsībilāvissēs | īnsībilāvisset | īnsībilāvissēmus | īnsībilāvissētis | īnsībilāvissent | |
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | īnsībilā | — | — | īnsībilāte | — |
future | — | īnsībilātō | īnsībilātō | — | īnsībilātōte | īnsībilantō | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | īnsībilāre | īnsībilāvisse | īnsībilātūrum esse | — | — | — | |
participles | īnsībilāns | — | īnsībilātūrus | — | — | — | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
īnsībilandī | īnsībilandō | īnsībilandum | īnsībilandō | īnsībilātum | īnsībilātū |
References
- “insibilo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “insibilo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.