dilapsus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dīlābor.
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dīlāpsus | dīlāpsa | dīlāpsum | dīlāpsī | dīlāpsae | dīlāpsa | |
Genitive | dīlāpsī | dīlāpsae | dīlāpsī | dīlāpsōrum | dīlāpsārum | dīlāpsōrum | |
Dative | dīlāpsō | dīlāpsō | dīlāpsīs | ||||
Accusative | dīlāpsum | dīlāpsam | dīlāpsum | dīlāpsōs | dīlāpsās | dīlāpsa | |
Ablative | dīlāpsō | dīlāpsā | dīlāpsō | dīlāpsīs | |||
Vocative | dīlāpse | dīlāpsa | dīlāpsum | dīlāpsī | dīlāpsae | dīlāpsa |
References
- “dilapsus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “dilapsus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- dilapsus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.