denuntio

Latin

Etymology

From Latin dē- (“of, from”) +‎ nūntiō (“I announce, report”).

Pronunciation

(Classical) IPA^(key): /deːˈnuːn.ti.oː/, [d̪eːˈnuːn̪t̪ioː]

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈnun.t͡si.o/, [d̪eˈnunt̪͡s̪io]

Verb

dēnūntiō (present infinitive dēnūntiāre, perfect active dēnūntiāvī, supine dēnūntiātum); first conjugation

to announce (officially)
Synonyms: adnūntiō, nūntiō, indicō, prōdō, renūntiō, profiteor, ēdīcō, praedicō, nū̆ncupō, cōntiōnor, referō
to declare
to summon

Conjugation

Conjugation of dēnūntiō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	dēnūntiō	dēnūntiās	dēnūntiat	dēnūntiāmus	dēnūntiātis	dēnūntiant
	imperfect	dēnūntiābam	dēnūntiābās	dēnūntiābat	dēnūntiābāmus	dēnūntiābātis	dēnūntiābant
	future	dēnūntiābō	dēnūntiābis	dēnūntiābit	dēnūntiābimus	dēnūntiābitis	dēnūntiābunt
	perfect	dēnūntiāvī	dēnūntiāvistī, dēnūntiāstī¹	dēnūntiāvit, dēnūntiāt¹	dēnūntiāvimus, dēnūntiāmus¹	dēnūntiāvistis, dēnūntiāstis¹	dēnūntiāvērunt, dēnūntiāvēre, dēnūntiārunt¹
	pluperfect	dēnūntiāveram, dēnūntiāram¹	dēnūntiāverās, dēnūntiārās¹	dēnūntiāverat, dēnūntiārat¹	dēnūntiāverāmus, dēnūntiārāmus¹	dēnūntiāverātis, dēnūntiārātis¹	dēnūntiāverant, dēnūntiārant¹
	future perfect	dēnūntiāverō, dēnūntiārō¹	dēnūntiāveris, dēnūntiāris¹	dēnūntiāverit, dēnūntiārit¹	dēnūntiāverimus, dēnūntiārimus¹	dēnūntiāveritis, dēnūntiāritis¹	dēnūntiāverint, dēnūntiārint¹
passive	present	dēnūntior	dēnūntiāris, dēnūntiāre	dēnūntiātur	dēnūntiāmur	dēnūntiāminī	dēnūntiantur
	imperfect	dēnūntiābar	dēnūntiābāris, dēnūntiābāre	dēnūntiābātur	dēnūntiābāmur	dēnūntiābāminī	dēnūntiābantur
	future	dēnūntiābor	dēnūntiāberis, dēnūntiābere	dēnūntiābitur	dēnūntiābimur	dēnūntiābiminī	dēnūntiābuntur
	perfect	dēnūntiātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēnūntiātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēnūntiātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	dēnūntiem	dēnūntiēs	dēnūntiet	dēnūntiēmus	dēnūntiētis	dēnūntient
	imperfect	dēnūntiārem	dēnūntiārēs	dēnūntiāret	dēnūntiārēmus	dēnūntiārētis	dēnūntiārent
	perfect	dēnūntiāverim, dēnūntiārim¹	dēnūntiāverīs, dēnūntiārīs¹	dēnūntiāverit, dēnūntiārit¹	dēnūntiāverīmus, dēnūntiārīmus¹	dēnūntiāverītis, dēnūntiārītis¹	dēnūntiāverint, dēnūntiārint¹
	pluperfect	dēnūntiāvissem, dēnūntiāssem¹	dēnūntiāvissēs, dēnūntiāssēs¹	dēnūntiāvisset, dēnūntiāsset¹	dēnūntiāvissēmus, dēnūntiāssēmus¹	dēnūntiāvissētis, dēnūntiāssētis¹	dēnūntiāvissent, dēnūntiāssent¹
passive	present	dēnūntier	dēnūntiēris, dēnūntiēre	dēnūntiētur	dēnūntiēmur	dēnūntiēminī	dēnūntientur
	imperfect	dēnūntiārer	dēnūntiārēris, dēnūntiārēre	dēnūntiārētur	dēnūntiārēmur	dēnūntiārēminī	dēnūntiārentur
	perfect	dēnūntiātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēnūntiātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēnūntiā	—	—	dēnūntiāte	—
active	future	—	dēnūntiātō	dēnūntiātō	—	dēnūntiātōte	dēnūntiantō
passive	present	—	dēnūntiāre	—	—	dēnūntiāminī	—
passive	future	—	dēnūntiātor	dēnūntiātor	—	—	dēnūntiantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēnūntiāre	dēnūntiāvisse, dēnūntiāsse¹	dēnūntiātūrum esse	dēnūntiārī	dēnūntiātum esse	dēnūntiātum īrī
participles		dēnūntiāns	—	dēnūntiātūrus	—	dēnūntiātus	dēnūntiandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēnūntiandī	dēnūntiandō	dēnūntiandum	dēnūntiandō	dēnūntiātum	dēnūntiātū

¹At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Descendants

French: dénoncer
Italian: denunziare, denunciare
Romanian: denunța
Sicilian: dinunziari
Spanish: denunciar
Portuguese: denunciar

References

“denuntio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“denuntio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
denuntio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
- to threaten war, carnage: denuntiare bellum, caedem (Sest. 20. 46)
- to make formal declaration of war: bellum indīcere, denuntiare

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.