degusto

See also: degustó and degustò

Italian

Verb

degusto

  1. first-person singular present indicative of degustare

Latin

Etymology

From dē- (“intensive prefix”) +‎ gustō (“to taste”), from gustus (“a tasting, sampling”).

Pronunciation

Verb

dēgustō (present infinitive dēgustāre, perfect active dēgustāvī, supine dēgustātum); first conjugation

  1. to taste
  2. to try, make trial of

Conjugation
   Conjugation of dēgustō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēgustō dēgustās dēgustat dēgustāmus dēgustātis dēgustant
imperfect dēgustābam dēgustābās dēgustābat dēgustābāmus dēgustābātis dēgustābant
future dēgustābō dēgustābis dēgustābit dēgustābimus dēgustābitis dēgustābunt
perfect dēgustāvī dēgustāvistī dēgustāvit dēgustāvimus dēgustāvistis dēgustāvērunt,
dēgustāvēre
pluperfect dēgustāveram dēgustāverās dēgustāverat dēgustāverāmus dēgustāverātis dēgustāverant
future perfect dēgustāverō dēgustāveris dēgustāverit dēgustāverimus dēgustāveritis dēgustāverint
passive present dēgustor dēgustāris,
dēgustāre		 dēgustātur dēgustāmur dēgustāminī dēgustantur
imperfect dēgustābar dēgustābāris,
dēgustābāre		 dēgustābātur dēgustābāmur dēgustābāminī dēgustābantur
future dēgustābor dēgustāberis,
dēgustābere		 dēgustābitur dēgustābimur dēgustābiminī dēgustābuntur
perfect dēgustātus + present active indicative of sum
pluperfect dēgustātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēgustātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēgustem dēgustēs dēgustet dēgustēmus dēgustētis dēgustent
imperfect dēgustārem dēgustārēs dēgustāret dēgustārēmus dēgustārētis dēgustārent
perfect dēgustāverim dēgustāverīs dēgustāverit dēgustāverīmus dēgustāverītis dēgustāverint
pluperfect dēgustāvissem dēgustāvissēs dēgustāvisset dēgustāvissēmus dēgustāvissētis dēgustāvissent
passive present dēguster dēgustēris,
dēgustēre		 dēgustētur dēgustēmur dēgustēminī dēgustentur
imperfect dēgustārer dēgustārēris,
dēgustārēre		 dēgustārētur dēgustārēmur dēgustārēminī dēgustārentur
perfect dēgustātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēgustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēgustā — — dēgustāte —
future — dēgustātō dēgustātō — dēgustātōte dēgustantō
passive present — dēgustāre — — dēgustāminī —
future — dēgustātor dēgustātor — — dēgustantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēgustāre dēgustāvisse dēgustātūrum esse dēgustārī dēgustātum esse dēgustātum īrī
participles dēgustāns — dēgustātūrus — dēgustātus dēgustandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēgustandī dēgustandō dēgustandum dēgustandō dēgustātum dēgustātū

Derived terms

Descendants

References
  • “degusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “degusto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • degusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation
 
  • (Brazil) IPA(key): /deˈɡus.tu/
    • (Rio de Janeiro) IPA(key): /deˈɡuʃ.tu/
    • (Southern Brazil) IPA(key): /deˈɡus.to/
  • (Portugal) IPA(key): /dɨˈɡuʃ.tu/ [dɨˈɣuʃ.tu]

  • Rhymes: (Brazil) -ustu, (Portugal, Rio de Janeiro) -uʃtu
  • Hyphenation: de‧gus‧to

Verb

degusto

  1. first-person singular present indicative of degustar

Spanish

Verb

degusto

  1. first-person singular present indicative of degustar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.