dedolo

Latin

Etymology

From dē- +‎ dolō.

Pronunciation

Verb

dēdolō (present infinitive dēdolāre, perfect active dēdolāvī, supine dēdolātum); first conjugation

  1. to hew away or smooth

Conjugation
   Conjugation of dēdolō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēdolō dēdolās dēdolat dēdolāmus dēdolātis dēdolant
imperfect dēdolābam dēdolābās dēdolābat dēdolābāmus dēdolābātis dēdolābant
future dēdolābō dēdolābis dēdolābit dēdolābimus dēdolābitis dēdolābunt
perfect dēdolāvī dēdolāvistī dēdolāvit dēdolāvimus dēdolāvistis dēdolāvērunt,
dēdolāvēre
pluperfect dēdolāveram dēdolāverās dēdolāverat dēdolāverāmus dēdolāverātis dēdolāverant
future perfect dēdolāverō dēdolāveris dēdolāverit dēdolāverimus dēdolāveritis dēdolāverint
passive present dēdolor dēdolāris,
dēdolāre		 dēdolātur dēdolāmur dēdolāminī dēdolantur
imperfect dēdolābar dēdolābāris,
dēdolābāre		 dēdolābātur dēdolābāmur dēdolābāminī dēdolābantur
future dēdolābor dēdolāberis,
dēdolābere		 dēdolābitur dēdolābimur dēdolābiminī dēdolābuntur
perfect dēdolātus + present active indicative of sum
pluperfect dēdolātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēdolātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēdolem dēdolēs dēdolet dēdolēmus dēdolētis dēdolent
imperfect dēdolārem dēdolārēs dēdolāret dēdolārēmus dēdolārētis dēdolārent
perfect dēdolāverim dēdolāverīs dēdolāverit dēdolāverīmus dēdolāverītis dēdolāverint
pluperfect dēdolāvissem dēdolāvissēs dēdolāvisset dēdolāvissēmus dēdolāvissētis dēdolāvissent
passive present dēdoler dēdolēris,
dēdolēre		 dēdolētur dēdolēmur dēdolēminī dēdolentur
imperfect dēdolārer dēdolārēris,
dēdolārēre		 dēdolārētur dēdolārēmur dēdolārēminī dēdolārentur
perfect dēdolātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēdolātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēdolā — — dēdolāte —
future — dēdolātō dēdolātō — dēdolātōte dēdolantō
passive present — dēdolāre — — dēdolāminī —
future — dēdolātor dēdolātor — — dēdolantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēdolāre dēdolāvisse dēdolātūrum esse dēdolārī dēdolātum esse dēdolātum īrī
participles dēdolāns — dēdolātūrus — dēdolātus dēdolandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēdolandī dēdolandō dēdolandum dēdolandō dēdolātum dēdolātū

References
  • “dedolo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • dedolo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.