carmino

Latin

Pronunciation

Etymology 1

From carmen (“song”) +‎ -ō.

Verb

carminō (present infinitive carmināre, perfect active carmināvī, supine carminātum); first conjugation

  1. to make verses
Conjugation
   Conjugation of carminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present carminō carminās carminat carmināmus carminātis carminant
imperfect carminābam carminābās carminābat carminābāmus carminābātis carminābant
future carminābō carminābis carminābit carminābimus carminābitis carminābunt
perfect carmināvī carmināvistī carmināvit carmināvimus carmināvistis carmināvērunt,
carmināvēre
pluperfect carmināveram carmināverās carmināverat carmināverāmus carmināverātis carmināverant
future perfect carmināverō carmināveris carmināverit carmināverimus carmināveritis carmināverint
passive present carminor carmināris,
carmināre		 carminātur carmināmur carmināminī carminantur
imperfect carminābar carminābāris,
carminābāre		 carminābātur carminābāmur carminābāminī carminābantur
future carminābor carmināberis,
carminābere		 carminābitur carminābimur carminābiminī carminābuntur
perfect carminātus + present active indicative of sum
pluperfect carminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect carminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present carminem carminēs carminet carminēmus carminētis carminent
imperfect carminārem carminārēs carmināret carminārēmus carminārētis carminārent
perfect carmināverim carmināverīs carmināverit carmināverīmus carmināverītis carmināverint
pluperfect carmināvissem carmināvissēs carmināvisset carmināvissēmus carmināvissētis carmināvissent
passive present carminer carminēris,
carminēre		 carminētur carminēmur carminēminī carminentur
imperfect carminārer carminārēris,
carminārēre		 carminārētur carminārēmur carminārēminī carminārentur
perfect carminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect carminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — carminā — — carmināte —
future — carminātō carminātō — carminātōte carminantō
passive present — carmināre — — carmināminī —
future — carminātor carminātor — — carminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives carmināre carmināvisse carminātūrum esse carminārī carminātum esse carminātum īrī
participles carmināns — carminātūrus — carminātus carminandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
carminandī carminandō carminandum carminandō carminātum carminātū
Derived terms

Etymology 2

From carmen (“card for wool or flax”) +‎ -ō.

Verb

carminō (present infinitive carmināre, perfect active carmināvī, supine carminātum); first conjugation

  1. to card, produce by carding
Conjugation
   Conjugation of carminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present carminō carminās carminat carmināmus carminātis carminant
imperfect carminābam carminābās carminābat carminābāmus carminābātis carminābant
future carminābō carminābis carminābit carminābimus carminābitis carminābunt
perfect carmināvī carmināvistī carmināvit carmināvimus carmināvistis carmināvērunt,
carmināvēre
pluperfect carmināveram carmināverās carmināverat carmināverāmus carmināverātis carmināverant
future perfect carmināverō carmināveris carmināverit carmināverimus carmināveritis carmināverint
passive present carminor carmināris,
carmināre		 carminātur carmināmur carmināminī carminantur
imperfect carminābar carminābāris,
carminābāre		 carminābātur carminābāmur carminābāminī carminābantur
future carminābor carmināberis,
carminābere		 carminābitur carminābimur carminābiminī carminābuntur
perfect carminātus + present active indicative of sum
pluperfect carminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect carminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present carminem carminēs carminet carminēmus carminētis carminent
imperfect carminārem carminārēs carmināret carminārēmus carminārētis carminārent
perfect carmināverim carmināverīs carmināverit carmināverīmus carmināverītis carmināverint
pluperfect carmināvissem carmināvissēs carmināvisset carmināvissēmus carmināvissētis carmināvissent
passive present carminer carminēris,
carminēre		 carminētur carminēmur carminēminī carminentur
imperfect carminārer carminārēris,
carminārēre		 carminārētur carminārēmur carminārēminī carminārentur
perfect carminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect carminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — carminā — — carmināte —
future — carminātō carminātō — carminātōte carminantō
passive present — carmināre — — carmināminī —
future — carminātor carminātor — — carminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives carmināre carmināvisse carminātūrum esse carminārī carminātum esse carminātum īrī
participles carmināns — carminātūrus — carminātus carminandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
carminandī carminandō carminandum carminandō carminātum carminātū
Derived terms
Descendants

References
  • “carmino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • carmino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

carmino

  1. first-person singular present indicative of carminar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.