advelatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of advēlō
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | advēlātus | advēlāta | advēlātum | advēlātī | advēlātae | advēlāta | |
| Genitive | advēlātī | advēlātae | advēlātī | advēlātōrum | advēlātārum | advēlātōrum | |
| Dative | advēlātō | advēlātae | advēlātō | advēlātīs | advēlātīs | advēlātīs | |
| Accusative | advēlātum | advēlātam | advēlātum | advēlātōs | advēlātās | advēlāta | |
| Ablative | advēlātō | advēlātā | advēlātō | advēlātīs | advēlātīs | advēlātīs | |
| Vocative | advēlāte | advēlāta | advēlātum | advēlātī | advēlātae | advēlāta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.